Saukas ezera ekoloģiskās kvalitātes vērtējumu noteiks, balstoties uz bentisko ūdens bezmugurkaulnieku (zoobentosa), fitoplanktona un augstāko ūdensaugu (makrofītu) paraugu detalizētu vērtējuma, bet upju ekoloģiskā kvalitāte novērtēs, pamatojoties uz makrofītu un zoobentosa paraugu analīzēm. Kopš 2020. gada maija divus gadus notiks intensīva bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ievākšana - katru mēnesi tiek ievākti fitoplanktona un zooplanktona paraugi, vienu reizi sezonā – bentiskie bezmugurkaulnieki, bet makrofīti vienu reizi veģetācijas sezonā. Tas nepieciešams Saukas ezera barības ķēdes modeļa izstrādei, kuru uzsāks 2021. gadā.

 

Ūdens resursu aizsardzība ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienības vides aizsardzības politikā, par ko liecina daudzie pieņemtie likumdošanas akti, no kuriem nozīmīgākā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EC, kas paredz panākt vismaz labu virszemes un pazemes ūdeņu ekoloģisko kvalitāti visā Eiropas Savienības teritorijā. Ūdens struktūrdirektīva paredz, ka upju un ezeru ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti nosaka, pamatojoties uz trīs kvalitātes elementu grupām: bioloģiskie, vispārīgie fizikāli ķīmiskie un hidromorfoloģiskie kvalitātes elementi, no kuriem vislielākā nozīme tiek piešķirta tieši bioloģiskās kvalitātes elementiem. Latvijā patlaban ir 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri), pie kuriem pieskaitāms arī

 

Saukas ezers un sešas projekta demonstrējumu upes. Lielākās problēmas, kādēļ minētie ūdensobjekti atzīti par riska ūdensobjektiem, saistītas ar palielinātu barības vielu ieplūdi un dažādiem hidromorfoloģiskajiem pārveidojumiem. Life GoodWater IP projekta mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30% riska ūdensobjektu, tajā skaitā, Saukas ezerā un projekta demonstrējumu upēs.

Turpinājumā sniedzam nelielus vispārējus aprakstus par pētījumu objektiem:

 

Saukas ezers ir publisks ezers, kas atrodas Viesītes novada Saukas pagastā. Ezers atrodas Lielupes sateces baseinā. Saukas ezera platība ir 718.2 ha, tā maksimālais dziļums sasniedz 9.5 m, bet vidējais dziļums ir 5.1 m.  Saukas ezers raksturojams kā sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību.

 

Aģe ir 43 km gara upe ar 215 km2 lielu sateces baseinu un 51,4 m kritumu (1,3 m/km).  Iztek no Aģes ezera Idumejas augstienē un plūst pa Saulkrastu novada ziemeļu daļu, Limbažu novada dienvidu daļu un Krimuldas novadu.

 

Mergupe ir Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Amatas, Siguldas, Mālpils un Ogres novados. Iztek no nelielā Būnēnu ezera Nītaures pagastā. Upes garums ir 64 km, bet sateces baseina laukums ir 316 km2.

 

Slocene ir upe Tukuma un Engures novados, kas ietilpst Rietumlatvijas hidroloģiskajā rajonā. Slocenes baseina platība ir 315 km2, garums 44 km, gada notece 0,06 km3 un kritums ir 58 m (1.3 m/km).

 

Auce ir Svētes kreisā krasta pieteka, kas tek caur Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadiem. Upe iztek no Lielauces ezera Lielauces paugurainē. Auces garums ir 92 km, bet sateces baseina laukums ir 392 km2. 

 

Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā. Upes kopējais garums ir 53 km un sateces baseina platība 257 km2 . Gada notece Zaņas upei ir 0,06 km2 , bet upes kritums ir 75 metri (1,4 m/km). 

 

Ēda ir Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novados. No Jaunlutriņiem līdz Šķēdei tās nosaukums ir arī Lukāčupe, bet no Šķēdes ciema līdz Vārmes ietekai - Šķēde. Upes garums ir gandrīz 50 km, bet sateces baseina laukums ir 305 km2.

 

Saukas ezera un sešu upju ekoloģiskās kvalitātes izvērtējums notiek projekta Life Goodwater IP ietvaros. Projektu laika posmā no 2020. līdz 2027. īsteno 19 ar vides jautājumiem saistītas Latvijas organizācijas, vadošais partneris ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

 

Informāciju sagatavoja: Linda Uzule, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece.

 

Papildu informācija: 

Margarita Apine

LIFE GOODWATER IP projekta komunikācijas vadītāja

Pasaules Dabas Fonds

Epasts: mapine@pdf.lv, tālrunis: 26463899, www.goodwater.lv