Konferences mērķis ir pievērst visu sabiedrības grupu uzmanību klimata pārmaiņu aktualitātei un pārrunāt oglekļa mazietilpīgas attīstības (OMA) un klimatnoturīgas attīstības nepieciešamību un iespējas Baltijas valstīs, kā arī identificēt konkrētus uzdevumus šādas attīstības sasniegšanai, intensificēt pārmaiņu materializēšanos.
Konferences dalībniekus uzrunās ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP23) šī gada Prezidentūras un vienas no klimata pārmaiņu visvairāk skartajām valstīm pārstāvis un runasvīrs – Fidži vēstnieks Eiropas Savienībā Deo Saran. Ar prezentācijām uzstāsies Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruninks (Hans Bruyninckx), OECD Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens nodaļas vadītājs Saimons Brukle (Simon Buckle), Eiropas Komisijas Klimata stratēģijas, pārvaldības un neETS sektoru emisiju direktors Artūrs Runge-Metcgers (Artur Runge-Metzger), Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Enerģētikas tehnoloģiju politikas nodaļas vadītājs Juho Lipponens (Juho Lipponen) un daudzi citi.
Tā būs līdz šim Latvijā un, iespējams, pat Baltijā plašākais šiem jautājumiem veltītais pasākumus. Plānots, ka to kopumā varētu apmeklēt vairāk nekā 200 dalībnieku. Turklāt papildus konferences plūsmai, tās ietvaros notiks arī dažādas klimata pārmaiņām veltītas aktivitātes – t.s. rīcības zona. Būtiski arī, ka pirmo reizi Latvijas konferenču organizēšanā apzināti ņemta vērā nepieciešamība kompensēt tās organizēšanas radītās negatīvās ietekmes uz klimatu. Lai kompensētu pasākuma radītās emisijas, š.g. 29. septembrī 11 skolēni no 14 Latvijas Ekoskolām no visas Latvijas iestādīja vairāk nekā 500 priedes.
“Klimata politika ir atbilde uz klimata pārmaiņu draudiem, kas pirms pāris desmitgadēm bija “prognoze”, bet tagad diemžēl kļuvusi par realitāti.Tagadējā paaudze ir pirmā, kas izjūt klimata pārmaiņas un praktiski pēdējā, kas tās var ierobežot”, norāda Alda Ozola, VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos.
Atgādinām, ka Latvijai tuvākajos gados klimata politikas mērķu (skat zemāk) sasniegšanai nepieciešams ieviest papildus politikas un pasākumus. “Klimata politika mūsdienās ietver divus galvenos virzienus: klimata pārmaiņu ierobežošana (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste) un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Latvijā klimata politiku koordinē VARAM, taču tās īstenošana ir tiešā veidā atkarīga no nozaru ministrijām, jo visvairāk emisijas Latvijā rada enerģētika, lauksaimniecība un transports. Tiesa, būtiski arī uzsvērt, ka nozaru radītās emisijas lielā mērā atkarīgas no sabiedrības. Proti, emisijas rada dažādi ražošanas procesi, sevišķi enerģijas ražošana, un jo vairāk sabiedrība patērē, jo vairāk ražo un jo vairāk emisijas rodas. Attiecīgi sevišķi svarīga ir sabiedrības informēšana un izglītošana par klimata pārmaiņām,” skaidro Ilze Prūse, VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore.
